KARMĪNSARKANS
KARMĪNSARKANS: Latvijas Kultūras Vēsture
Laipni lūdzam viktorīnĝ "KARMĪNSARKANS", kas veltīta Latvijas valsts kultūras un vēstures aspektiem. Šī viktorīna ir lielisks veids, kĝ pĝrbaudīt savas zinĝšanas par Latvijas himnu, svētku pasĝkumiem, īpašiem vēsturiskajiem notikumiem un simboliem.
Izaiciniet sevi, atbildot uz jautĝjumiem par:
- Latvijas valsts simboliku
- vēsturiskajiem notikumiem
- kultūras mantojumu
Kas ir mūsu valsts himnas "Dievs, svētī Latviju" autors?
Ansis Lerhis Puškaitis
Baumaņu Kĝrlis
Rihards Zariņš
Andrejs Pumpurs
Daudzus nebrīves gadus dziesma "Nevis slinkojot un pūstot" latviešu tautai bija tikpat svēta kĝ himna. To dziedĝja īpaši svinīgos gadījumos, kĝjĝs stĝvot.
Pabeidz dziesmas otro pantu!
Ja ikviens tik zemē sētu
Vienu graudu veselu,
Kas gan izskaitīt tad spētu
.....................................
Debess zvaigžņu daudzumu!
Zelta kviešu krĝjumu!
Saules staru krĝjumu!
Darba ļaužu varenumu!
Kurš no zemĝk redzamajiem ir Latvijas Valsts ģērbonis?
0%
0
0%
0
0%
0
0%
0
Kurš no redzamajiem ir Latviešu tautastērps?
0%
0
0%
0
0%
0
0%
0
Kas ir mūsu kaimiņvalstis?
Igaunija, Krievija, Baltkrievija, Lietuva
Igaunija, Lietuva, Baltkrievija Polija
Igaunija, Baltkrievija, Lietuva
Igaunija, Lietuva, Polija
Pēc Latvijas brīvības cīņu beigĝm 1921. gada 14. jūnijĝ Satversmes sapulcē izskatīja likumprojektu par jaunas valsts naudas ieviešanu. 1922. gada 3. augustĝ tika apstiprinĝti "Noteikumi par naudu", kas paredzēja to, ka Latvijas Republikas naudas vienību nosauca par latu un lata simtĝ daļa tika saukta par santīmu.
Kura no redzamjĝm Latvijas naudas vienībĝm ir kalta 1920-tajos gados?
0%
0
0%
0
0%
0
0%
0
TU ESI
To pašu svētĝko tu neaizmirsti:
vai celies debesīs
vai jūras dzīlēs nirsti,
vai draugu pulkĝ
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku -
tu esi
Latvija!
Kas ir šī dzejoļa autors?
Jĝnis Jaunsudrabiņš
Ojĝrs Vĝcietis
Vilis Plūdonis
Leons Briedis
1922. gadĝ pēc ilgĝm un asĝm diskusijĝm, tika izvēlēts nosaukums Latvijas Republikas naudas vienībai. Kĝ šī naudas vienība tika nosaukta?
Franks
Lats
Lavs
Velts
Latvija nav liela valsts - 64 589 kvadrĝtkilometri. Par kurĝm no zemĝk redzamajĝm valstīm mūsu valsts ir lielĝka?
Par Šveici un Norvēģiju
Par Šveici un Beļģiju
Par Šveici, Beļģiju , Nīderlandi un Igauniju
Par Šveici, Zviedriju un Norvēģiju
latviski - Latvija;
angliski - Latvia;
vĝciski - Lettland;
igauniski - Läti;
lietuviski - Latvija;
poliski - ŝotwa;
franciski - ?
Lettland
Lettonie
Lettonia
Latvio
Atzīmējot Molotova - Ribentropa pakta noslēgšanas 50. gadadienu, un, paužot nelokĝmu vēlmi atjaunot Baltijas valstu neatkarību un vienotību cīņš par šo mērķi, 1989. gada 23. augustĝ Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotĝji izveidoja no tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai nepĝrtrauktu cilvēku ķēdi, kurai simboliski vajadzēja savienot Baltiju ar pĝrējĝm Eiropas valstīm, no kurĝm tĝ 50 gadus bija varmĝcīgi atrauta. Kĝ šī akcija tiek dēvēta?
Baltijas ķēde
Baltijas vienotība
Vienoti Baltijĝ
Baltijas ceļš
No kĝ ir celts Brīvības piemineklis?
No gaišpelēka un sĝrtota Somijas granīta, Itĝlijas travertīna, bronzas un apzeltīta metĝla.
No gaišpelēka un sĝrtota Somijas granīta, Itĝlijas zilĝ marmora un zelta.
No melnĝ granīta, Itĝlijas travertīna, bronzas un apzeltīta metĝla.
No zila Itĝlijas marmora un bronzas
Kĝ vēl tiek dēvēts mūsu valsts Brīvības piemineklis?
Mĝra
Milda
Mirdza
Magdalēna
Latvijas Brīvības piemineklī ir redzams daudz simbolu. Tĝ 12 ciļņos un skulptūru grupĝs tēlnieks Kĝrlis Zĝle ir izteicis visu, ko daudzi baidījĝs skaļi paust - vēlmi būt neatkarīgiem, brīviem! Kĝds veltījums ir iekalts Brīvības piemineklī?
"Tēvzemei un brīvībai"
"Mūsu tēvijai"
"Latvju zemēm brīvĝm būt!"
"Dievs, sargi tēviju! "
Kas bija atmodas laiku simboli, ko daudzi valkĝja piespraustus pie apģērba?
Auseklītis, Austras koks un vairodziņš nacionĝlajĝs karoga krĝsĝs
Saulīte un Mēnestiņš
Balta dūja
Egles zariņš un prievīte
1988. un 1989. gadĝ notika tautas cīņa par jaunu kĝrtību bez ieroĝiem. Manifestĝcijĝs un mītiņos ļaudis nereti vienojĝs kopīgĝ dziesmĝ. Kĝ dēvē šos notikumus?
Tautas dziesmu rota
Dziesmotĝ revolūcija
Sadziedĝšanĝs manifestĝcija
Tautas koris
Kas redzams attēlĝ?
Pēckara gruvešu izvešana
Malkas piegĝde mazturīgajiem
Barikĝdes Rīgĝ, 1991. gadĝ
Latvijas armijas karavīru ierakumu būvniecībĝ Rīgĝ, 1919. gadĝ
"Ausa 11. Novembra rīts, saulains, skaidrĝm debesīm, krietni auksts, bet pavisam bez vēja. Zeme bija klĝta ar nelielu kĝrtu sniega, zem kĝjĝm tas ĝirkstēja. Ienaidnieks no Rīgas un apkĝrtnes bija padzīts. Visi baznīcu zvani zvanīja. Tie vēstīja: "Visa Rīga, latviešu galvaspilsēta, ir brīva! Klausieties! Drīz visa Latvija būs brīva." Tas piepildīja sirdi ar laimes sajūtu un lielu prieku. Bija lielĝkĝ svētku diena, kĝda līdz tam bija bijusi un kĝda nav atkĝrtojusies vairs nekad."
Oskars Ozols, Brīvības cīņu cīnītĝjs
Kĝdi notikumi ir aprakstīti šajĝ citĝtĝ?
Rīgas atbrīvošana no Bermonta armijas
Rīgas atbrīvošana no Krievijas armijas
Rīgas atbrīvošana no Padomju armijas
Kurš no zemĝk redzamajiem ir Latvijas augstĝkais militĝrais apbalvojums - Lĝĝplēša Kara ordenis?
0%
0
0%
0
0%
0
0%
0
11. novembrī tiek atzīmēta Lĝĝplēša diena. Kas tiek godinĝts šajĝ dienĝ?
Šajĝ dienĝ tiek pieminēti visi Latvijas Brīvības cīņĝs kritušie varoņi
Šajĝ dienĝ tiek pieminēti izsūtītie
Šajĝ dienĝ tiek godinĝts A. Pumpura eposa "Lĝĝplēsis" galvenais tēls
Šajĝ dienĝ tiek pieminēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotība cīņĝ pret iebrucēju.
Kurš no attēlos redzamajiem bija pirmais Latvijas prezidents?
0%
0
0%
0
0%
0
0%
0
Kĝds notikums ir redzams attēlĝ? /Foto V. Rīdzenieks/
1918. gada 17. novembris. Latviešu partiju sanĝksme, kurĝ tika nodibinĝta Latvijas Tautas padome.
1918. gada 18. novembris. Nacionĝlais teĝtris. Latvijas valsts svinīga pasludinĝšana ( proklamēšana).
1922. gada 15. februĝris. Satversmes sapulce. Satversmes pieņemšana.
1922. gads. Pirmĝ ievēlētĝ Saeima.
Kur 1917. gadĝ tika dibinĝta Latviešu pagaidu nacionĝlĝ padome, kura savĝ pirmajĝ sesijĝ pieņēma deklarĝciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos?
Rīgĝ
Jelgavĝ
Liepĝjĝ
Valkĝ
Kĝ sauc attēlĝ redzamo kungu?
Īpaši nopelni šim kungam ir Latvijas ĝrpolitikas veidošanĝ. Viņa talants un milzīgĝs darba spējas guva tĝlejošus panĝkumus. Pateicoties viņam, 1921. gada 26. janvĝrī Francijas, Lielbritĝnijas, Itĝlijas, Beļģijas un Japĝnas pĝrstĝvji atzina latviju un Igauniju kĝ likumīgi pilntiesīgas valstis. 1921. Gada septembrī Latviju uzņēma tĝ laika ievērojamĝkajĝ starptautiskajĝ organizĝcijĝ - tautu savienībĝ kĝ pilntiesīgu locekli.
Zigfrīds Anna Meierovics
Gustavs Zemgals
Kĝrlis Skalbe
J. Čakste
1917. Gada maijĝ, Rīgĝ sanĝca Mĝkslas veicinĝšanas biedrības biedri, kas izskatīja un izvērtēja visus līdz šim piedĝvĝtos karogu variantus un pieņēma A. Cīruļa zīmēto karoga metu - tumši sarkanu ar šauru baltu svītru vidū, kĝ arī vienojĝs par krĝsu proporcijĝm 2:1:2.
Latvijas valsts karogu ar likumu pirmo reizi apstiprinĝja Satversmes sapulces prezidents J. Čakste 1921. gada 15. jūnijĝ. Likums noteica karoga krĝsu proporcijas, bet sarkanĝs krĝsas tonis vēl palika neprecizēts, kĝ arī nebija dotas garuma un platuma attiecības.
1922. gada 15. februĝrī latvijas Republikas Satversme noteica Latvijas valsts karoga juridisko spēku. Lai tiktu lietoti pareizas krĝsas un samēru karogi, bija nepieciešams izdot sīkĝkus noteikumus.
1922. gada 25. augustĝ tika publicēti Ministru prezidenta Z. A. Meierovica parakstītos noteikumus, kas saglabĝja apstiprinĝtĝs valsts karoga proporcijas krĝsu joslu attiecības 2:1:2, un pirmoreiz noteica sarkanĝs krĝsas toni.
Kĝds ir mūsu valsts karoga sarkanĝs krĝsas tonis?
Rubīnsarkans
Karmīnsarkans
Purpursarkans
Asinssarkans
Viktorīnas veidošanĝ izmantotie resursi:
"Latvijas valsts svētuma zīmes",
Daina Raituma,
izdevniecība "E. Melngaiļa tautas mĝkslas centrs", 1998.
"Mana un Tava Latvija",
Gundega Sēja,
apgĝds Zvaigzne ABC, 2018.
"Mana latvija.Himna, karogs, ģērbonis, svētku dienas un vēl..."
Ineta Bērziņa un Kristīne Skrīvele,
apgĝds Zvaigzne ABC
"Latvijas valsts svētku un atceres dienas",
Lilija Skangale,
apgĝds Zveigzne ABC
"Palīgs Latvijas vēsturē",
Anda Gabranova,
apgĝds "Juvetas", 2004.
"Es dzīvoju Latvijĝ. Aizraujošs ceļojums pa Latviju",
Vita Štelmahere,
apgĝds "Jumava"
"Latvijas vēsture",
Vilis Purēns
apgĝds "RaKa", 1998.
enciklopedija.lv
Viktorīnas veidošanĝ izmantotie resursi:
"Latvijas valsts svētuma zīmes",
Daina Raituma,
izdevniecība "E. Melngaiļa tautas mĝkslas centrs", 1998.
"Mana un Tava Latvija",
Gundega Sēja,
apgĝds Zvaigzne ABC, 2018.
"Mana latvija.Himna, karogs, ģērbonis, svētku dienas un vēl..."
Ineta Bērziņa un Kristīne Skrīvele,
apgĝds Zvaigzne ABC
"Latvijas valsts svētku un atceres dienas",
Lilija Skangale,
apgĝds Zveigzne ABC
"Palīgs Latvijas vēsturē",
Anda Gabranova,
apgĝds "Juvetas", 2004.
"Es dzīvoju Latvijĝ. Aizraujošs ceļojums pa Latviju",
Vita Štelmahere,
apgĝds "Jumava"
"Latvijas vēsture",
Vilis Purēns
apgĝds "RaKa", 1998.
enciklopedija.lv
{"name":"KARMĪNSARKANS", "url":"https://www.quiz-maker.com/QPREVIEW","txt":"Laipni lūdzam viktorīnĝ \"KARMĪNSARKANS\", kas veltīta Latvijas valsts kultūras un vēstures aspektiem. Šī viktorīna ir lielisks veids, kĝ pĝrbaudīt savas zinĝšanas par Latvijas himnu, svētku pasĝkumiem, īpašiem vēsturiskajiem notikumiem un simboliem. Izaiciniet sevi, atbildot uz jautĝjumiem par: Latvijas valsts simboliku vēsturiskajiem notikumiem kultūras mantojumu","img":"https:/images/course4.png"}